Eirozonas finanšu ministri pirmdien vienojās par nākamo Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidentu virzīt Horvātijas Centrālās bankas vadītāju Borisu Vujčiču. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš tika uzskatīts par spēcīgu kandidātu, no tālākas cīņas izstājās balsojuma otrajā kārtā.
Pirmdienas vakarā Briselē notikušajā Eirogrupas sanāksmē uz augsto amatu pretendēja seši kandidāti. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināja, ka balsošana noritēja trīs kārtās. Kazāks kopā ar bijušo Portugāles finanšu ministru Māriu Sentēnu zaudēja konkurences cīņā otrajā posmā, savukārt izšķirošajā balsojumā Vujčičs pārspēja Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.
Izšķīra pieredze un reģionālais līdzsvars
61 gadu vecais Boriss Vujčičs kopš 2012. gada vada Horvātijas Centrālo banku un ir galvenais arhitekts savas valsts pārejai uz eiro 2023. gadā. Viņa kandidatūra simbolizē eirozonas paplašināšanos, jo Horvātija kopā ar Bulgāriju ir jaunākās bloka dalībvalstis.
Lai gan Kazāks neieguva nepieciešamo balsu skaitu, Latvijas finanšu ministrs viņa startu vērtē kā “ļoti cienījamu”. Kazāka izvirzīšana bija stratēģisks Latvijas solis, lai stiprinātu valsts ietekmi Eiropas finanšu arhitektūrā. Jautāts par iespējamu Kazāka kandidēšanu uz citām ECB valdes vakancēm, kas atbrīvosies tuvākā gada laikā, Ašeradens norādīja, ka tas būs atkarīgs no paša Latvijas Bankas prezidenta vēlmes.
Procesu noslēgs martā
Lai gan Eirogrupa savu izvēli ir izdarījusi, apstiprināšanas process vēl nav noslēdzies. Tagad izvirzīto kandidātu vērtēs Eiropas Parlaments un ECB Padome. Galīgo lēmumu martā pieņems Eiropas Savienības valstu vadītāji. Jaunais viceprezidents darbu uzsāks 1. jūnijā, nomainot pašreizējo amata pildītāju Luisu de Gindosu, kura astoņu gadu pilnvaru termiņš beidzas maijā.
ECB viceprezidenta loma ir kritiska – šis cilvēks ne tikai piedalās monetārās politikas veidošanā un banku uzraudzībā, bet arī tieši atbild par visas eirozonas finanšu stabilitāti. Valdes locekļus izvēlas pēc stingriem kritērijiem, vērtējot profesionālo reputāciju un pieredzi banku sektorā.
Kazāka karjera un politiskie izaicinājumi
Mārtiņš Kazāks amatā Latvijā ir kopš 2019. gada. Pirms tam viņš guvis ilggadēju pieredzi kā “Swedbank” grupas galvenā ekonomista vietnieks. Interesanti, ka viņa pārvēlēšana Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu pērn februārī nebija vienkārša – politisku intrigu dēļ Saeima viņu apstiprināja tikai ar otro mēģinājumu.
Ja Kazāks būtu ieguvis amatu Frankfurtē, Latvijas politiķiem nāktos meklēt jaunu centrālās bankas vadītāju. Pašlaik Kazāks savā sociālā tīkla “X” profilā jau ir novēlējis veiksmi savam Horvātijas kolēģim, apliecinot konstruktīvu attieksmi pret balsojuma rezultātu.
Nākotnes vakances ECB valdē
ECB vadība tuvākajos gados piedzīvos būtiskas pārmaiņas. Līdz 2027. gada beigām beigsies pilnvaru termiņi četriem no sešiem valdes locekļiem, tostarp arī valdes priekšsēdētājam. Ņemot vērā, ka ECB valdes locekļu pilnvaras ir astoņi gadi bez tiesībām tās pagarināt, Latvija varētu mēģināt virzīt savus pārstāvjus arī citos gaidāmajos konkursos.
Šāda mēroga amati ir ne tikai profesionāls novērtējums, bet arī nozīmīgs politiskais kapitāls, kas ļauj mazajām dalībvalstīm tiešā veidā ietekmēt lēmumus par procentu likmēm un eiro stabilitāti.
